Pirmdienas rītā vizītē Latvijā ieradās katoļu pāvests Francisks, un viņu Rīgas lidostā sagaidīja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un citas personas.
Vēlāk vērienīgāka pāvesta sagaidīšanas ceremonija notika Pils laukumā pie Rīgas pils. Rīgas pils laukumā, pretī pilij, bija sektors, kur cilvēki varēja klātienē sveikt pāvestu.
Pāvesta vizīte ir ļoti laba iespēja izvērtēt līdz šim valstī sasniegto un sākt jaunu izrāvienu, intervijā @ltvzinas atzīst @arhibiskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs. #PāvestsLatvijā pic.twitter.com/4qJFFBIXuh
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) September 24, 2018
Svētdienas pēcpusdienā Kauņas katedrālē notika pāvesta Franciska tikšanās ar konsekrētajām personām, priesteriem un semināristiem, vēsta www.katolis.lv.
Jau no plkst. 13.30 ap 1500 klostermāsas, brāļi, priesteri, diakoni un semināristi no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un citām valstīm pulcējās, lai gatavotos pāvesta sagaidīšanai. Gaidot pāvestu, speciāli šim notikumam bija izveidots konsekrēto personu un priesteru koris 36 cilvēku sastāvā, kas kopā ar klātesošajiem izpildīja Marijai veltītu lūgšanu Akatistu.
Šis dziedājums ilgst aptuveni 40 minūtes, un ir austrumu Baznīcas liturģiska lūgšana, kurā tiek izdziedāta visa pestīšanas vēsture. Lietuvas konsekrētie šim notikumam izvēlējās šo lūgšanu, jo pēdējos 15 gadus viņi to lūdzas savās tikšanās reizēs. Marija ir kā konsekrētās dzīves paraugs, no kuras esam aicināti iedvesmoties.
Plkst. 15.00 konsekrētie ar ovācijām uzņēma pāvestu Francisku. Pie katedrāles ieejas viņu vispirms sveica katedrāles administrators, pēc tam arī atsevišķi konsekrēto pārstāvji, kuri pārstāv visas sapulcējušās kārtas un paaudzes. Pēc tam pāvests devās uz Vissvētākā Sakramenta kapelu, kur viņu gaidīja 52 klauzūras kontemplatīvās māsas. Kapelā ar iepriekš konsekrēto uzdāvinātiem ziediem Svētais tēvs pagodināja Brīvības Dievmātes statuju un pavadīja brīdi klusā lūgšanā tabernākula priekšā.
Iesākot tikšanos, pāvestu visu vārdā uzrunāja bīskaps Vodopjanovas, kas lūdza viņu dalīties savos ieteikumos un iedrošināt sapulcējušos nepagurt, ejot ticības ceļu, arvien no jauna piedzīvot prieku lūgšanā un kopienas dzīvē.
Pēc Dieva vārda nolasīšanas pāvests Francisks uzrunāja klātesošos. Svētais tēvs iedvesmas pilns vērsās pie klātesošajiem, nepieturoties pie iepriekš sagatavotā teksta. “Jūs esat mocekļu bērni – tas ir jūsu spēks!” pāvests atsaucās uz visu to konsekrēto un priesteru moceklību, kuri liecinājuši par savu ticību padomju laikos.
Vēlāk pāvests pievērsās iepriekš sagatavotajam tekstam, kurā norādīja, ka mēs nekad “nedrīkstam atļauties pazaudēt iekšējās nopūtas”. Nopūtas, kuras rodas aiz nenogurstošām ilgām pēc Kunga klātbūtnes, kurš vienīgais var dāvāt sirdsmieru. Nevienas karstākās ziņas vai pastāvīga virtuālā komunikācija nevar aizstāt konkrētus, regulārus ikdienas dialoga brīžus ar Kungu, kas prasa arī piepūli. Nopūtas, ar kurām vēršamies pie Dieva lūgšanā un adorācijā, ir tās pašas nopūtas, kuras mums liek kļūt līdzjūtīgiem uz brāļu un māsu saucieniem. Brāļi un māsas uzticas mums, tas no mums pieprasa rūpīgu izvērtēšanu, lai varētu atbildēt Dieva tautas vajadzībām.
Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs atkal ļāvās iedvesmai, uzrunājot priesterus un klostermāsas atsevišķi. Vispirms viņš atgādināja priesteriem jau iepriekš minēto domu, ka priesterim ir jāvelta laiks Kungam un tuvākajam. “Būt tuvu!” šos vārdus pāvests atkārtoja vairākas reizes. Būt tuvu Kristum adorācijā un būt tuvu cilvēkiem. Vispirms jau būt tuvu grēksūdzē, kas nav moku kambaris, kur spīdzināt cilvēkus, bet gan vieta, kur cilvēks sastop Žēlsirdīgā Tēva apskāvienu. Priesteri ir aicināti būt nevis par funkcionāriem, kuriem nav laika satikties, bet gan par Žēlsirdīgā Tēva lieciniekiem.
Savukārt, klostermāsas pāvests aicināja būt par mātēm, nevis vecmeitām. Klostermāsa ir Baznīcas un Marijas ikona, kura atgādina par to, ka mēs neesam bāreņi, bet mums visiem ir māte.
Pēc uzrunas pāvests deva savu svētību un devās uz Viļņu, lai apmeklētu Okupācijas muzeju un pagodinātu padomju režīma upurus.
Pēteris Skudra, “Radio Marija Latvija” direktors. Foto: Anita Sosnare